Maršruts: Mežīte – Vandzene – Valdemārpils – Talsi – Kuldīga – Turlava – Aizpute -Embūte
Kuršu dzīvesveidā lielu lomu ieņēma daba un ticība pagānu dievībām, kuru labvēlībai tika veikti rituāli dažādās kulta vietās: svētbirzīs un mežos, pie kulta akmeņiem un kokiem. Sajust maģisko spēku un uzņemt energiju ikvienam ceļotājam laus senās kuršu svētvietas.
Mežites pilskalns ir vērienīgs kuršu senvietu komplekss, kurā ieklaujas izcili ainavisks pilskalns, Elku kalns, senkapu vietas, kā arī senais kulta akmens - bedrīšakmens.
Valdemārpils Elku liepa ir īpaši vērtīga sieviešu veselībai, jo ne velti latviešu mitoloģijā daiļu tautumeitu salīdzina ar kuplu liepu; turpretī virišķo diženumu iemieso krauju Lielais akmens.
Vilkmuižas ezera krastā 11.-14.gadsimtā atradusies kuršu kulta vieta mirušo sadedzināšanai. Tolaik uzskatīja, ka mirušā ķermenim sārta ugunīs jāsairst līdz dūmiem, lai dvēsele vieglāk un ātrāk pārceltos citā dzīvē. Ezerā atrastās senlietas glabājas Talsu muzejā.
īpatnējas kulta vietas ir svētalas, no kurām īpaši izceļas Abavas ielejā esošie Māras kambari. Ventas rumba ir izmēru un atpazīstamības ziņā iespaidīgākā kuršu svētvieta un platākais Eiropas ūdenskritums. Latviešu tautasdziesmās minētais biedinājums,ne zariņu nenolauzt" attiecināms uz zināmāko no kuršu svētajām birzīm - Turlavas ķoniņciema Elku birzi.
Aizputē iespējams apmeklēt Dzintares pilskalnu un izbaudīt seno tradiciju iedzīvināšanu mūsdienās, piedaloties akmens alus darīšanā mākslinieku rezidenču centrā ,Serde". Teiksmainā Embūte
ir viena no Kurzemes ainaviskākajām vietām, kur dažādu laiku senvietas, dabas takas, skatu tornis laus ne vien baudīt dabas burvību, bet arī ielākoties kuršu trauksmainajā vēsturē.
Vēl maršrutā aplūkojams Sabiles un Veckuldīgas pilskalns un mitoloģijas un svētvietas: folkloras taka „Jāņkalni" un Elkuzemes Acs avots.
Atsauksmes