ZILAIS KALNS (ARĪ PIKSTERES ZILAIS KALNS)

Zilkalnē, lauka vidū, atrodas savrups, kokiem apaudzis uzkalns. Tas ir viens no daudzajiem Latvijas Zilajiem kalniem – teiksmainais Sunākstes Zilais pilskalns. No tā virsotnes paveras gleznaina ainava uz Sunākstes pakalniem un Pikstenes ezeru, kas ir iecienīta sunākstiešu atpūtas vieta.  Zilais kalns ir 20 metrus augsts, savrups, kokiem apaudzis, bet tā dienvidu pusē atrodas plakums ar nelielu kumpumu, savukārt austrumos un ziemeļaustrumos atrodamas 1. pasaules kara tranšejas. Pilskalnā konstatēts ap metru biezs kultūrslānis, kas satur bezripas, gludās, apmestās un švīkātās keramikas lauskas, kalna pakājē uziets arī akmens cirvis. Nekādi plašāki arheoloģiskie pētījumi pilskalnā nav veikti. Pirmās nenoteiktās ziņas par pilskalnu pie Piksteres sniedzis Augusts Bīlenšteins 1882. gadā. Arheoloģiskie atradumi ļauj spriest, ka Piksteres Zilais kalns datējams ar 1. gt. p. m. ē. un m. ē. 1. gadu tūkstoti, un šis apdzīvotības laiks saistāms ar sēļu un to priekšteču kultūru. Tā apkārtnē atrodas Ciršu un Mazlāču senkapi. Kalns nosaukts par Zilo kalnu tādēļ, ka no rītiem tas izskatoties zils. Pēc teiku motīviem pilskalns esot sanests ar cepurēm un pilskalna sanesēji bijuši vergi.