VENTAS RUMBA

Eiropas platākais ūdenskritums 249 m platumā. Vasarā iespējams baudīt veldzējošu peldi vai doties pastaigā pāri norimušajai straumei, bet pavasarī – vērot lidojošās zivis, kas cenšas uzrāpties rumbā. Par Ventas rumbas izveidošanos stāstītas dažādas teikas, kurās „velns apjēmies aizsērst Ventas upi, lai noslīcinātu Kuldīgas pilsētu un apkārtni. Pašā pusnaktī viņš aizgājis jūdzes divi augšpus Ventas pie Briežu brasla, kur pulka akmeņu, un sajēmis lielu, lielu kaudzi. Jau aizstiepis kaudzi līdz pilsētai un steidzies pēc otras – te piepeši nodārdējis tāds troksnis, ka turienes virsaitis pamodies. Viņš piecēlies, izgājis no istabas – redz: Ventas upe jau pa pusei aizsērsta. Nopratis, ka Velns te ķērnājies. Kā nu līdzēties? Aizskrējis uz 25. 26. 27. vistu kūti, sacirtis ar rokām pa kažoku un iedziedājies kā gailis. Gailis pamodies, domājis, ka otrs gailis dziedājis, un dziedājis arī pats. Velns izdzirdis gaiļa dziesmu, nosviedis otru klēpi zemē un pats aizlaidies...”. Tas, ka par ūdenskritumu zināmas daudzas teikas, liecina, ka jau senos laikos tas bijis mitoloģisks objekts, sena kulta vieta.