13. gadsimtā Tērvete bija varens un spēcīgs zemgaļu centrs un valdnieku rezidence. Te valdījuši slaveni zemgaļu valdnieki – Viestards, Namejs (Nameisis, Nameiķis) un, iespējams, arī Šābis. Tērvetes arheoloģiskais komplekss ietver Tērvetes pilskalnu ar divām priekšpilīm, Svēto kalnu ar priekšpili, senpilsētu, Putnu kalnu, Klosterkalnu un Livonijas ordeņa laika pilsdrupas. Pilskalns savus ievērojamākos apveidus ieguva no 11. līdz 13. gadsimtam, kad zemgaļi pretojās vācu ordenim. Pilskalnā atradusies zemgaļu koka pils ar aizsargkonstrukcijām, dzīvojamās un saimniecības ēkas, kā arī amatnieku darbnīcas. Tas saglabājis stāvās nogāzes un aizsardzības valni, kas ir viens no lielākajiem Baltijas reģionā. Latvijas teritorijai unikāls ir Tērvetē atrastais māla apmetuma gabals ar stabulētāja attēlu. Iepazīties ar Tērvetes arheoloģiskā kompleksa vēsturi var netālu esošajā Tērvetes 12. gadsimta koka pils rekonstrukcijā.
Atsauksmes