Svirkanču atsegums atrodas Virvītes upes kreisajā krastā, Svirkanču atpūtas zonā, Svirkanču ciemā, Viekšņu pagastā. Tā augstums ir aptuveni 14,5 m, garums aptuveni 50 m. No atseguma augstās nogāzes paveras skati uz Virvītes upes ieleju, raksturīgie ielejas elementi ir upes cilpa, paliene un pirmā terase, sala Virvītes gultnē. Atseguma ģeoloģiskais griezums pārliecinoši norāda uz to, ka Nemuna vidus perioda beigās, aptuveni pirms 30 tūkstošiem gadu, šo reģionu vēl nebija sasniedzis pēdējais ledājs, šeit Pavirvītes muiža atradās liels ezers. Šis ezers tika atklāts un tā kontūras noteiktas apkārtnes ģeoloģiskās kartēšanas laikā. Paleoezers bija liels, apmēram 77 km², un tā esamības fakts ir nozīmīgs, rekonstruējot visa Ziemeļu un Baltijas reģiona klimatiski stratigrāfiskos notikumus, jo līdz šim Nemuna vidus perioda paleoģeogrāfiju zinātnieki ir interpretējuši ļoti dažādi un atšķirīgi. Tiek apgalvots, piemēram, ka šajā periodā kontinentālais ledājs aptvēris daļu Polijas un Dānijas, tā mēles sasniedza Lietuvas un Latvijas rietumu daļu. Svirkanču un Purvju atsegumu izpētes dati liecina, ka Ventas apkārtnē un kaimiņu novados pletās ezeraina meža tundra, kas ledāja tuvumā nevarēja atrasties.
Atsauksmes