Stupeļu pilskalna ziemeļrietumu pakājē atrodas dižakmens ar tilpumu ap 40 kubikmetriem, garumu 6,80 m, platumu 4,90 m, augstumu 2,75 m un apkārtmēru 20,70 m. Pie tā no Stupeļu pilskalna ved neliela taka. Līdzenajā 25 m2 lielajā virsmā atrodamas vairākas lēzenas iedobes, kas šķiet īpaši interesantas augsnes dziļākajos slāņos atrastā akmens tiešā tuvumā izveidotā lēzenā grāvīša dēļ. Virsmas austrumu pusē redzams atplīsuma jeb atšķēluma robs, kas uguns ietekmē plākšņu veidā nošķēlies jau senatnē, jo šīs atšķilas parādās arī kultūras slāņa apakšējās kārtās. Paša akmens forma nedaudz atgādina apgāztu piramīdu, kas veidota no īpaša paveida granīta – viborgīta. Stupeļu pilskalna lielā akmens noslēpumu 20. gadsimta 80. gados atminēt mēģinājuši arheologi, nosakot, ka tas, iespējams, senatnē izmantots kā kultakmens, kur sēļi veikuši rituālas darbības. Pie akmens 1977.- 1978. gadā ir notikuši arheoloģiskie izrakumi, kuros atrastas 10.-13. gadsimta senlietas, arī trauku lauskas un kauli – iespējamie ziedojumi.
+2
Atsauksmes