SAVVAĻAS ZIRGU UN TAURU GANĪBAS

Sensenos laikos, pirms cilvēks sāka aktīvi nodarboties ar lauksaimniecību, savvaļas zirgi jeb tarpāni, līdzīgi kā tauri un sumbri, bija ierasta dabas sastāvdaļa. Tie bija 1,2-1,3 m augsti (skaustā), drukni, pelēki zirgi ar tumšu svītru pār muguru, tumšām zebrveida svītrām uz kājām, tumšām krēpēm un asti. Daži savvaļas zirgi Baltijā bija sastopami vēl viduslaikos, taču pilnībā izzuda 19.gs. Par savvaļas zirgu atdzimšanu jāpateicas poļu profesoram Vitelani, kurš, atlasot izmirušajam tarpānam vislīdzīgākos Polijas zemnieku mājas zirgus, uzsāka to atgriezenisko selekciju. Pirmos 18 savvaļas zirgus Papes dabas parkā ieveda 1999.g. un tā bija pirmā vieta Latvijā, kur šos dzīvniekus palaida ganīties. Katru pavasari pie Papes ezera dzimst jauni kumeļi un šobrīd zirgu skaits jau tuvojas simtam! 2004.g.vvaļas zirgiem pievienojās arī taurgovis. Lielo zālēdāju – taurgovju, savvaļas zirgu un sumbru – loma dabā bija un joprojām ir būtiska, jo tie sekmē bioloģiski daudzveidīgu pļavu veidošanos un nodrošina citu augu un dzīvnieku sugu eksistenci. Apmeklējot ganības, dažviet iespējams arī piekļūt Papes ezera krastam, kas atver skatam patiesi iespaidīgu sirreālu ainavu. Ezers atrodas mazāk kā 1 km attālumā no Baltijas jūras. Tas ir aizaugošs lagūnveida ezers un tas ir ļoti sekls – ezera vidējais dziļums ir 0,5 m. Ezerā starp niedrājiem atrodami arī divi milzīgi akmeņi – Lankuču un Veitu dižakmens, uz kuriem neparastu sajūtu cienītāji var mēģināt aizbrist. Liels dižakmens atrodas arī Papes ezera austrumu krasta palienes pļavās, tas ir Pesu jeb Bātupšķu dižakmens, kurš senāk bijis sena kulta vieta. 13.gs. rakstos ir pieminēts, ka Duvzares zemē atrodas Duvzares svētais ezers, un tiek uzskatīts ka tas, iespējams, ir Papes ezers. Biļetes ganību apmeklējumam iespējams iegādāties informācijas kioskā pie ieejas un jums būs iespēja vērot zirgu un taurgovju ganāmpulkus pavisam tuvu zinoša dabas parka gida pavadībā. Savvaļas zirgu un taurgovju ganību apmeklējums aizņems apmēram stundu.