PORMAĻU SUDRABKALNS

Pormaļu Sudrabkalns atrodas sēļu apdzīvotajā teritorijā – Daugavas kreisajā krastā, lieliski iekļaujoties apkārtējā ainavā un uzskatāms par vienu no dzelzs laikmeta sēļu pilskalniem. Sudrabkalns ir savrups, apaļīgi konusveidīgs un ar ļoti stāvām nogāzēm. Pilskalna forma ir tipiska sēļu apdzīvotajām teritorijām. Virs apkārtnes pilskalns paceļas par 22-26 metriem. Pilskalna plakuma izmēri ir 45 - 50 metri, tam ir neliels, aptuveni trīs metrus liels valnis plakuma vidusdaļā, un tam nav nekādu redzamu mākslīgi veidotu nocietinājumu. Arheoloģiskie izpētes darbi šeit nav norisinājušies, taču pilskalnā un tā nogāzēs ir fiksēts kultūrslānis, kas liecina par senu apdzīvotību. Pilskalna tuvumā atrasti gan akmens cirvji, gan dzelzs šķēpa gali, pilskalna ziemeļu pakājē atrasts dzelzs šaurasmens cirvis. Līdzās pilskalnam bijusi senpilsēta aptuveni divu hektāru platībā, tajā kultūrslāņa biezums sasniedza 0,6 metrus. Pilskalnā un senpilsētas teritorijā atrastā keramika liecina par pilskalna apdzīvotību ilgstošā laika periodā, iespējams, jau no 1 gt. p. m. ē. līdz pat vēlajam dzelzs laikmetam. Pilskalnu pirmais reģistrējis Kārlis fon Lēviss of Menārs 1922. gadā, bet 1926. gadā savas Zemgales pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas laikā to apsekojis un uzmērījis Ernests Brastiņš. Pilskalna tuvumā atrodas vairāki savrupi un apaļi uzkalniņi, iespējams, kulta vietas.