PAKAĻŅU PILSKALNS

Varenais un ainaviskais pilskalns (no tā plakuma redzamas veselas astoņas apkārtnes baznīcas) stāstu par laimi baltu kultūrā paplašina ar motīvu par personisko cīņu un ziedošanos visas tautas labklājības un laimes vārdā. Tieši tādas bija Lietuvas partizānu vērtības un normas, pārņemtas no 1918.–1920. gada Lietuvas brīvprātīgajiem – Neatkarības cīņu dalībniekiem, bet daļa arī no 1863.– 1864. gada sacelšanās laikabiedriem. Vidinksta ezera dienvidrietumu krastā dusošais pilskalns, kas tiek dēvēts arī  par Zviedru bateriju, datējams ar 1. gadu tūkstoša p. m. ē. otro pusi – 2. gadu tūkstoša sākumu. Plakums četrstūra veida, pagarināts ziemeļu – dienvidu virzienā, 48x41 m liels. Plakumā ir 35 cm biezs kultūrslānis no tumšas zemes, ar stabu vietām, pavardu atliekām un arheoloģiskiem atradumiem. Tur 1918. gadā uzlikts krusts (atjaunots 1989. gadā un 1998. gadā), ir 4 partizāņu kapi. Pilskalna nogāzes stāvas, 25 m augstas, tajās saglabājušies aizsarggrāvju un vaļņu sistēma. Pilskalna papēdī senatnē atradusies apmetne. Saglabājies nostāsts, ka pilskalnu laumas ar priekšautiem sabērušas. Citi stāsta, ka pilskalnu cilvēki ar dzelzs cepurēm sanesuši, ka pilskalnā ir kaut kas aprakts – baznīca vai pils, ka Lieldienās kalns atvēries, bet apkārt tam staigājuši cilvēki, varējis redzēt, ka uz pilskalna un laukos dedzis zelts... Blakus Pakaļņu pilskalnam atrodas apaļš kalniņš, ko sauc par “Laumas priekšautiņu” (lietuviski – Laumės kvartukėlis). Leģenda stāsta, ka laumas ar priekšautiņiem bērušas pilskalnu, bet tad iedziedājies gailis, un viņām nācies savus nesamos izbērt šajā vietā... “Laumas priekšautiņš” kā kultūras vērtība atrodas valsts aizsardzībā, Pakaļņu pilskalnam piešķirts pieminekļa statuss.