MOŠĶĒNU (LAUKUPĒNU) PILSKALNS

Mošķēnu (Laukupēnu) pilskalns (Rokišķu raj.) datējams ar 1. gada tūkstoti p. m. ē. – mūsu ēras 1. gadu tūkstoti. Visās pilskalna piekājēs 5 ha platībā bijusi apmetne. Pilskalns atrodas uz atsevišķa masīva paugura Laukupes kreisajā krastā, plakums garens, apjozts ar valni, nogāzes stāvas, līdz 30 m augstas, nogāzēs 2 grāvju – vaļņu gredzeni. Pilskalna piekājē izpētes laikā atrasts vairāk nekā 400 dažādu vēstures liecību: māla vārpstiņa, švīkātā un apmestā keramika, sārņi, dzīvnieku kauli. Leģenda par Mošķēnu kalnu stāsta, ka Sēļu zemē, starp lieliem mežiem ūdeņiem bagātas upītes krastā uz stāva kalna stāvējusi stipra ozola pils. Tās saimnieks, bajārs Mešķēns bijis alkatīgs, nežēlīgs tirāns. Viņam bijuši divi bērni: iecirtīga meita Laukupele ar zeltainām bizēm un lēnprātīgs dēls Tīlutis. Tur, kur tagad atrodas Paņemunes mazpilsētiņa, zaļojis ozolu svētmežs, kurā godināti dievi. Tomēr zemi sasniegušas nemiera pilnas ziņas par nepazīstamu jātnieku tuvošanos. Ar viņiem salīdzis Mešķēns, jo bijis gatavs  kalpot un palīdzēt atnācējiem uzvarēt sēļus, kas tiem pretojušies. Alkatīgais bajārs apmaiņai prasījis vienu lietu – ļaut palikt par vecāko bruņinieku ciltī. Dēls Tīlutis, tieši otrādi, palicis sēļu pusē. Par nodevību Mešķēnu nolādējis vecais krīvs, bet mīļotajai meitai viņš kļuvis svešs un nepatīkams. Pērkona atriebība bijusi nežēlīga – triecis ar zibens strēlēm Mešķēna ozola pilī, un liesmu mēles apgaismojušas visu pamali. Neviens vairs neredzējis bajāru Mešķēnu un viņa meitu Laukupeli. Pērkona atriebība un uguns iznīcinājusi nodevēju ar pili un visām bagātībām. Kad 2017. gads tika pasludināts par Pilskalnu gadu, par pilskalnu guru dēvētais arheologs, vēsturnieks, humanitāro zinātņu doktors Ģintauts Zabiela prezentēja pilskalnu “Top 10”. Viens no tiem ir Mošķēnu pilskalns.