Leju svētavots jau kopš seniem laikiem pazīstams kā kuršu kulta vieta, kurā atstāti ziedojumi. Teika vēsta, ka avotiņš radies no ļaužu asarām, kad tie mēģinājuši aizkavēt vietējās meitenes Ievas precinieku, pārplūdinot Sventas upi. Tolaik gan mīlestība uzvarējusi un precinieks visus šķēršus pārvarējis, bet avots ar tam raksturīgo oranžo nokrāsu turpina padzirdīt gan vecus, gan jaunus ceļotājus.
Atsauksmes