KUPIŠĶU (AUKŠTUPĒNU) PILSKALNS

Kupišķu (Aukštupēnu) pilskalns datējams ar 1. gadu tūkstoti p. m. ē. – 2. gadu tūkstoša sākumu. Kreisajā Lēvenes upes krastā pie tās satekas ar Aukštupes upīti (netālu no Kupišķu ūdenskrātuves un Aukštupēnu ciema) esošā pilskalna plakums ir ovāls, garens Z–D virzienā. Plakums un pilskalna austrumu nogāze bojāta ar Pirmā pasaules kara laikā raktiem ierakumiem. Plakuma dienvidu malā saglabājušās vaļņa atliekas, bet ziemeļaustrumu un dienvidu nogāzē, zemāk par plakuma malu, atrodas apmēram 280 m garš un 1,8 m augsts valnis, kura gali sasniedz apmēram 50 m garu terasi. Kupišķu pilskalna dienvidu un austrumu pakājē 5 ha platībā redzamas senas apmetnes pēdas; atrastā lipinātā keramika ar apmestu virsmu glabājas Lietuvas Nacionālajā muzejā un Kupišķu novada muzejos. Pilskalns bijis apdzīvots laikā starp 5. gs. p. m. ē. un 8. gs. p. m. ē. vidu. Kopš apmešanās pilskalnā plakums bijis apjozts ar smilšu, koka un akmens konstrukciju, kura tai laikā un vēlāk vairākas reizes degusi. Senākie pilskalna atradumi – švīkātā keramika; daļa no tās radusies vienā laikā ar senākajiem nocietinājumiem. Kultūras slānis atrasts pilskalna malās un nogāzēs. Vēsturnieki uzskata, ka pilskalnā bijusi koka pils-slēptuve – pats senākais nākamās pilsētiņas aizsākums. Pilskalnu 1943. gadā aprakstījis P. Tarasenka. Kalna priekšizpēti 1968. gadā veikuši Zinātniskās metodiskās kultūras pieminekļu aizsardzības padomes, bet 1969. gadā Vēstures institūta arheologi. Leģendā par Kupišķu pilskalnu teikts,  ka sen senos laikos dzīvojuši divi milži: viens Paķeturu ciemā, otrs — Aukštupēnu ciemā. Tos abus šķīra Lēvenes upe un ieleja. Tiem abiem paticies pīpējot papļāpāt. Pīpes viņiem bijušas garas un satikušās tajā vietā, kur tagad ir pilskalns. Kad abi milži beiguši pīpēt, tad tie pelnus izkaisījuši tur, kur to pīpes satikušās. Viņi tik ilgi dzīvojuši, ka ar laiku no pīpju pelniem izveidojies kalns – Kupišķu pilskalns. Vēlāka leģendas stāsta, ka Kupišķu pilskalnu sabēruši zviedru karavīri. Daudzi no tiem miruši ar mēri, tāpēc tie bailēs ar asinīm parakstījušies, ka te nekad vairs neatnāks. Kad nu tie tā parakstījušies, viņiem likts sabērt kalnu. Zviedru karavīri ar saviem gīveriem sanesuši zemi un sabēruši Kupišķu pilskalnu. Senatnē karavīri nēsājuši augstas cepures ar gīveriem. Tā nu zviedru karavīri pa cepurei, pa cepurei – sasmēluši smiltis un sabēruši kalnu. Kalnā atrodas pagrabs. Tur – lāde, pilna ar papīriem. Lādi noslēpuši, lai neviens nepaņemtu. Vajadzētu ilgi rakt, ja gribētu to atrakt.