KALNEĻA PILSKALNS AR APMETNI

Kalneļa pilskalns (pazīstams arī ar nosaukumu Gurkių) datēts ar 10.–13. gs. Pilskalns atrodas atsevišķā uzkalnā, vieta ovālas formas, nogāzes 4–6 m augstas, aiz grāvja, uz aptuveni 3 m augsta uzkalna. 3 ha platībā atrodas pils apmetne (pētīta 1990. un 2003.–2004.g.), kurā izveidojies līdz 90 cm biezs kultūrslānis, kas datēts ar 9.–13. gs. Te atrasta rupjā un gludi veidotā keramika, sudraba sakausējuma gabali, misiņa zobena maksts dekorējuma fragmenti, seglu saktas sagatave, dzelzs naži, pentīns, īlens, 33. MATA SLANČAUSKA VIENSĒTA-MUZEJS Mats Jons Slančausks ir pazīstams 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta sākuma lietuviešu sabiedriskais darbinieks, literāts, grāmatu tirgotājs, publicists, folkloras vācējs. Sabiedriskais darbinieks kopā ar domubiedriem 1889. gadā nodibināja slepenu biedrību “Atgaja”, kuras mērķis bija atdzīvināt lietuviešu garu, izplatīt grāmatas, vākt novadpētniecības materiālus. Viņš savāca no citiem, izveidoja pats un nākamajām paaudzēm atstāja vairāk nekā 70 ar roku rakstītus unikālus folkloras krājumus. Lielākā daļa M. J. Slančauska sacerēto pasaku ir brīnumpasakas, kurās ir daudz baltu senās reliģijas un mitoloģijas, kas raksturīga tradicionālo pasaku 71 juveliera āmuri u.c. Pilskalnā atradās zemgaļu pils – Sidabre, tā bija pēdējā vieta, ko ieņēma krustneši. 1289. gadā Vācu ordenis uzbruka pilij, un 1290. gadā pēc pils iedzīvotāju aiziešanas to nodedzināja. Sidabres pils ir simbols zemgaļu maztautas varonīgajai cīņai pret Livonijas ordeni. Pirmo reizi pils avotos minēta 1288. gadā. Tajā pašā gadā tika nodibināti arī Jonišķi, saukti par Lietuvas Zemgales galvaspilsētu.