Vēstures avoti liecina, ka šeit, starp Raseiņiem un Nemakščiem, bijis svētais kalns. Tiek uzskatīts, ka liegumā augošie ozoli ir kādreizējās svētozolu birzs trešās paaudzes pēcteči. Daudzveidīgie meži, saglabājušies veco ozolu fragmenti, pusizžuvušas upītes, retu augu pārpilnība piešķir teritorijai noslēpumainu mājīgumu. Šeit ierīkoti koka celiņi, skatu laukumi un atpūtas vietas. Taku rotā koka skulptūras, kurās attēlotas mītiskas būtnes, baltu dievības un meža dzīvnieki. Pie dīķa izveidota atpūtas zona ar liepām, šūpolēm, lielām lapenēm.
Atsauksmes