Alsungas pirmsākumi saistāmi ar kuršiem, lai gan mūsdienās tā spilgti atpazīstama kā suitu kultūrtelpa un nu jau gandrīz 400 gadus ir vēsturiskā Suitu novada centrs. Alsunga, agrāk saukta Alšvanga, ir sens kuršu ciems ar šodien zināmiem 3 pilskalniem un 5 senkapiem. Mūsdienu Alsunga ar netālu esošo Jūrkalni un Labragu ietilpa kuršu Bandavas zemē, par ko liecina pētījumi par apbedījumiem 10.-12.gs. Alsunga atradās lībiešu un kuršu tautību saskares zonā. Pastāv uzskats, ka līdz 14.gs. valdošā valoda te ir bijusi lībiešu valoda, kuru pakāpeniski pārmāca kuršu valoda. Ar kuršiem tiek saistīti arī sklandrauši, kas gan vairāk pazīstams kā lībiešu ēdiens, bet vēl pēdējos gadsimtos bijis plaši izplatīts visā Kurzemē. Pat nosaukums, iespējams, nāk no kuršu pirmvalodas, jo vārds „sklanda” nozīmē žoga kārts un zedeņu žogs, un sklandrauši Kurzemē saukti arī par žograušiem un dižraušiem. Kā rauši tie pelna īpašu ievērību, jo pieder pie ļoti seniem cepumu veidiem, uz ko norāda neraudzētā rudzu miltu mīkla. Taču to, kāds tieši kuršu laikā bija sklandrausis, varam tikai minēt, jo divas no tā galvenajām sastāvdaļām – kartupeļi un burkāni – tolaik Baltijā vēl nebija pazīstami. Alsungas centrā, Dzirnezera krastā apskatāms kuršu pilskalns – Dižgabalkalns. Tas ierīkots savrupā, 8-10 m augstā ovālā paugurā, pilskalna plakumā konstatēts līdz 2 m biezs kultūrslānis. Blakus pilskalnam “Spēlmaņu krogā” iespējams iepazīt un nobaudīt īsteni tradicionālus kurzemnieku ēdienus, kas veidoti, balstoties no paaudzes paaudzē nodotām receptēm, t.sk. sklandraušus. Papildus, vairākās vietās Alsungā, interesentiem pašiem ir iespēja vārīt ķiļķēnus ar ribiņām, bakāt rāceņus, strēbt skābputru un nobaudīt raušus un suitu maizi.
+4
Atsauksmes