Dievdārziņš ir senvieta Iecavas upes krastā, no kura paveras gleznains skats uz Iecavas upi un luterāņu baznīcu. Tā tiek uzskatīta par 1812. gada kara laikā kaujās pie Iecavas kritušo Napoleona armijas virsnieku apbedījumu vietu, bet līdztekus tam saglabājusies arī leģenda par pirmo Iecavas baznīcu un nostāsti par zemgaļu svētvietu un kādreiz šeit bijušo dobumakmeni. Vietas nosaukums nereti tiek skaidrots arī ar to, ka te ir bijusi sena kulta vieta. Teika stāsta, ka šajā vietā bijusi iecere būvēt pirmo baznīcu Iecavā, bet baļķi savesti otrā upes pusē, kur tagad ir baznīca. Tā gadījies vairākkārt, līdz svētie tēvi paziņojuši, ka šī ir velna apsēsta vieta, kur nevar celt baznīcu. Tā nu dievnams uzcelts citā vietā, kur, pēc vairākām pārbūvēm, aizvien vēl kalpo vietējai draudzei. Tautas atmiņa vēstī par upurakmeni, kas Dieva dārzā it kā stāvējis līdz pat Pirmajam pasaules karam, bet tad pazudis. To, vai tas bijis zemgaļu kulta akmens, vai piemiņas akmens kādiem karā kritušiem kareivjiem vai mēra upuriem, mūsdienās vairs ir grūti noskaidrot.
+7
Atsauksmes