BUBJU PILSKALNS

Bubju pilskalns ar apmetni atrodas Dubīsas upes kreisajā krastā un tieksaukts arī par Pilali. Pilskalnam bija liela nozīme cīņās pret krustnešiem. 13.gs. šeit atradās viena no spēcīgākajām pilīm Šauļu reģionā. Vācu hronikās vairākkārt minēta Dubīsas pils uz Bubju pilskalna. Domājams, ka uzkalnā stāvējusi koka pils, ko ieskauj 5-6 m augstām konstrukcijām nocietināts mūris. Mūra iekšējā pusē bija izbūvētas kāpnes pils aizstāvjiem. Tiek uzskatīts, ka pils aizstāvībā varētu būt atradušies 50-70 bruņoti vīri. Dubīsas pils bija nozīmīgs posms Ziemeļlietuvas nocietinājumu sistēmā. 1236.g. vasarā Saules kaujā uzvarētie zobenbrāļi neveiksmīgi mēģināja ieņemt Dubīsas pili. Aizstāvju pretestība palīdzēja Bulionu kņaziem pie Mūšas upes vajāt un galu galā iznīcināt ienaidniekus. 1348.g. Dubīsas pili nodedzināja liela Ordeņa armija. Drīz pili pārbūvēja, bet 1358.g. uzbrukuma laikā tā atkal tika nodedzināta. 1902. -1911.g. Bubju pilskalnā arheoloģiskos izrakumus veica slavenais poļu arheologs Ludvikas Kšivickis. Izrakumu laikā tika atrasti 11.–14.gs. priekšmeti: loku un arbaletu bultu dzelzs uzgaļi, naži, atslēgas, vārpstas, dedzināta māla gabali, pārogļojušies kvieši, mieži, rudzi, prosa. 2000-šajos gados pilskalnu pētījuši vēl vairāki arheologi. Pētījumos atrasti bultu uzgaļi, naži, īleni, zvīņu atliekas, keramika, dažādi zemgaļiem raksturīgi misiņa ornamenti. Atradumi glabājas Vītauta Lielā kara muzejā un “Aušros” muzejā Šauļos.