“Ausekļu dzirnavas” ir veidotas kā latviska lauku sēta, kur var iepazīties ar seno darbarīku un tehnikas kolekciju, senču sadzīvi, kā arī jauki atpūsties ģimenes lokā. Vieta ar senu vēsturi, kur 1896. gadā uz Iecavas upes pirmo reizi iedarbinātas Ausekļu ūdens dzirnavas, kas darbojās līdz 1950. gadam. Saimniecībai ir piešķirta kultūras zīme “Latviskais mantojums” par latvisko tradīciju uzturēšanu mūsdienīgā tūrisma piedāvājumā. Ik pavasari un rudeni muzejā tradicionāli notiek Sējas un Pļaujas svētki ar seno lauku darbu un amatu demonstrējumiem, kuros iesaistās arī apmeklētāji. Zemnieka sētu galvenie darba agregāti – arkli, ecēšas un visi zirga iejūga piederumi sakārtoti vienuviet, bet latviešu sievietes pasaule, tā dēvētajā, vecmāmiņas istabā. Ir arī kalēja kalve – pašu spēkiem izmūrēta darba vieta ar laktu, plēšām, ratu šķūnis – ar kuļmašīnām un citiem darbarīkiem. Ūdensdzirnavu ēka ir atguvusi savu stalto stāju un ir iekļauta kopējā ēku ansamblī, atdzimušas arī “Lazdu” vējdzirnavas 57 (Anno 1926), kas pārvestas no Īslīces pagasta Ādžūniem. Senajā Zemgalē dzirnavas kā ēka graudu malšanai minētas jau 13. gadsimta avotos, kā piemērs minams Tērvetes pilskalns, kur Atskaņu hronikā tās pieminētas pilskalna pakājē, pie Tērvetes upes.
.jpg)
+2
Atsauksmes