AIZKRAUKLES PILSKALNS

Aizkraukles pilskalns ir sens Daugavas līvu pilskalns ar senpilsētu Daugavas labajā krastā. Tas atrodas stratēģiski izdevīgā vietā starp diviem Daugavā ieplūstošiem strautiem, no kuriem lielāko sauc Ašķeri. Aizkraukles pilskalna stāvās nogāzes nodrošināja labu aizsardzību. Pilskalna plakums ir 0,5 ha liels ar 0,1 ha lielu priekšpili, 3 ha lielu senpilsētu un ostu. Tā rietumu galā atradās 100 metru garā, 45 – 65 metrus platā galvenā pils, kuru no austrumos esošās priekšpils atdalīja grāvis. Priekšpils dienvidaustrumu galā saglabājies apmēram divus metrus biezs aizsargvalnis, bet pilij tas ir bijis aptuveni četru metru augstumā. Pilskalna tuvumā atrodas Aizkraukles un Lejasžagaru kapulauki, kur kopumā atsegts ap 100 uz 10.-12. gs. attiecināmu apbedījumu. 1980. gadu izrakumos līvu pilskalnā arheologi atsedza senas mūra pils sienas fragmentus. Aizkraukles līvu pils pirmo reizi pieminēta Indriķa hronikas tekstā sakarā ar līvu un lietuviešu uzbrukumu Rīgai 1204. gadā. Tā bijusi vistālāk austrumos novietotā līvu osta pie Daugavas ūdensceļa, vēl tālāk sākās kristīto sēļu un latgaļu zemes – Koknese un Jersika. Livonijas krusta karu laikā 1205. gada vasarā krustneši nodedzināja Aizkraukles pili, piespieda tās iedzīvotājus pieņemt katoļu ticību un dot ķīlniekus. Zobenbrāļu ordenis mestra Venno laikā uzcēla savu Aizkraukles mūra pili netālu no nodedzinātās līvu pils. Tomēr 1211. gada vasarā pēc bīskapa Alberta un krustnešu vienošanās tas ieguva visu Aizkraukles pilsnovadu un trešdaļu no Salaspils un Doles salas pilsnovadiem kopā ar ļaudīm, viņu laukiem, zvejām, tiesām un klaušām. No hronikas zināms, ka vēl 1219. gadā pilī valdīja līvu vecākais - Visvaldis. Ap 1229. gadu pie tās notika Aizkraukles kauja starp Zemgales ķēniņa Viestarda un Aizkraukles pilskunga Markvarta vadītajiem karaspēkiem. 1279. gada 5. martā Lietuvas dižkunigaitis Traidenis ar zemgaļu kara pulkiem sakāva krustnešu spēkus pie Aizkraukles. No 1252. līdz 1478. gadam Aizkraukle bija Livonijas ordeņa Aizkraukles komturejas centrs. Nav precīzi zināms, kad pie Karikstes ietekas Daugavā netālu uzcelta jaunā Aizkraukles pils, kas kādā 1420. gada zemes izlēņošanas dokumentā minēta kā ordeņa “Aizkraukles māja” (husz Ascheraden) iepretim vecajai pilij (Olde borch).