2019 septembris 16 01:53 pirmdien
14.11 °C, 7.2 m/s, light rain
+370 41 523 110,
baltukelias@gmail.com
Vilniaus g. 213 - 77, Šiauliai

Par projektu

 

Projekta nosaukums: Starptautiskais kultūras ceļš “Baltu ceļš”

Projekta numurs: LLI-187

Projekta partneri: vadošais partneris – Šauļu Tūrisma informācijas centrs (Lietuva). Partneri: Zemgales plānošanas reģions (Latvija),  Nacionālās reģionu attīstības aģentūras Šauļu nodaļa (Lietuva), Kurzemes plānošanas reģionā (Latvija),  Talsu novada pašvaldība, Talsu novada muzejs (Latvija), Jelgavas pilsētas pašvaldība (Latvija).

Projekta īstenošanas ilgums: 2017. gada 24. aprīlis – 2019. gada 23. aprīlis (24 mēneši).

Projekta budžets: 763 402,38 €, no tiem 648 892,00 € ES struktūrfondu līdzekļi.

Projekta finansēšanas avoti: projekta partneru līdzekļi un Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

 

Projekts īsteno Interreg V-A Latvija – Lietuva Programmas 2014.–2020. gadam I prioritāti “Sadarbība, kas veicina ilgtspējīgu un tīru vidi”. Projekts tieši iekļausies programmas mērķa 1.1. “tūrisma veicināšana, veidojot kultūras un dabas mantojuma objektus, pakalpojumus un produktus” īstenošanā.

Kultūra un dabas mantojuma potenciāls netiek izmantots stabilai ekonomiskajai izaugsmei, sociālo, kultūras un rekreācijas vajadzību apmierināšanai. Vietējiem iedzīvotājiem un apmeklētājiem trūkst izpratnes par stabilu kultūras un dabas mantojuma objektu saglabāšanu un kopšanu.

Lai veicinātu dabas un kultūras mantojuma objektu saglabāšanu, to harmonisku attīstību un informācijas izplatīšanu par baltu mantojuma objektiem, pakalpojumiem un produktiem, abām tautām jāstrādā kopā. Galvenās aktivitātes tiek īstenotas 4 Lietuvas reģionos (Klaipēdas, Telšu, Šauļu, Paņevēžas) un 2 Latvijas reģionos (Kurzemē un Zemgalē). Partneri strādās, lai reģioni kļūtu pievilcīgāki, pamanāmi un interesanti apmeklētājiem.

 

STARPTAUTISKĀ KULTŪRAS TŪRISMA CEĻA

“BALTU CEĻŠ” KONCEPCIJA

 

Baltu kultūras ceļa koncepcija tiek veidota, ievērojot Kultūras ceļa izpratni, ko definē Eiropas Padomes Ministru komiteja (2010):

  • Kultūras ceļš ir mantojuma un tūrisma nozaru kopdarba kultūras un izglītības projekts, lai izveidotu un popularizētu maršrutu (maršrutus), kas pamatojas vēsturiskā teritorijā, kultūras koncepcijā, starptautiskā mērogā svarīgos faktos vai parādībās, kas nozīmīgas, lai tiktu saprastas un cienītas kopējās Eiropas vērtības.
  • Kultūras ceļa operators – reģistrēta juridiska persona (organizācija, organizāciju grupa) vai sabiedriska organizācija Eiropas Padomei piederošā valstī (vienā vai vairākās), kura nodrošina Kultūras ceļa funkcionēšanas likumību, vadības, finansiālu un morālu atbildību, kā arī to pārstāv Eiropas Padomē.

 

Baltu kultūras ceļa koncepcijā tiek ņemti vērā:

Lietuvas Republikas Kultūras ministrijas centieni izcelt nacionālo kultūras ceļu ideju iespējas un atlasīt vēsturiski pamatotus projektus, izmantojot lietišķa rakstura pētījumus, kurus varētu paplašināt nākotnē un ar kuriem tiek mēģināts radīt apstākļus kultūras nozarē strādājošo juridisko personu starpreģionālai un / vai starptautiskai mobilitātei, attīstot kultūras tūrismu, saglabāt un aktualizēt reģionu kultūras mantojumu vai kultūras pasākumus, stiprināt vietējās kultūras savdabību.

Nacionālās tūrisma attīstības 2014.–2020. gada programmas normas par to, ka būtiska valsts un pašvaldību funkcija ir stiprināt kultūras tūrisma produktu kompleksumu un konkurētspēju. Lai veiksmīgi prezentētu un propagandētu kultūras tūrisma produktus, jāmēģina pievienoties Eiropas kultūras tūrisma ceļiem vai izstrādāt tematiskus kultūras tūrisma maršrutus, tūrismam pielāgot īpašos objektus.

Eiropas Padomes Kultūras ceļu programmu, ar kuru mēģināts vispusīgi atklāt Eiropas kultūras identitāti, stiprinot kultūras tūrismu un kultūras sadarbību. Ar kultūras mantojuma objektu iekļaušanu Kultūras ceļos tiek mēģināts panākt labāku mantojuma aizsardzību un attīstību.

 

BALTU CEĻŠ:

–     ir starptautisks kultūras ceļš, kas aptver baltu vēsturiski apdzīvotās teritorijas (Lietuva, Latvija, Krievija, Baltkrievija, Polija);

–     balstīts zinātniskos (starpdisciplināros, lietišķos, humanitāros, sociālos, ekonomiskos, vadības u.c.) pētījumos;

–     rada nosacījumus kultūras jomā strādājošo juridisko personu starpreģionālai un / vai starptautiskai mobilitātei, kas attīsta kultūras tūrismu;

–     sargā un aktualizē baltu savdabību, nacionālo un reģionālo kultūras mantojumu, dažāda rakstura kultūras aktivitātes / procesus / pasākumus, stiprina vietējo savdabību;

–     veicina kultūras tūrismu: baltu kultūras vides un ainavas, pagātnes un tagadnes tēlotājmākslas un skatuves mākslas, vēsturiskā un tagadnes baltu (etniskā) dzīvesveida, vērtību, tradīciju, notikumu, radošo un kultūras izmaiņu procesu izzināšanu;

–     rada un iesaista baltu vēsturisko un kultūras mantojumu, dažādus kultūras resursus (festivālus, svētkus, izstādes, plenērus, radošās nometnes, tirgus u.c.), kas aktualizē baltu savdabību;

–     apvieno pašvaldību, budžeta (kultūras, zinātnes, izglītības, sporta u.c.) iestādes, nevalstiskās organizācijas (kopienu, vietējo darba grupu, mārketinga, komunikāciju u.c.), tūrisma segmentus (tūrisma departaments, Lietuvas Tūrisma kamera, Lietuvas Tūrisma asociācija, TIC asociācija u.c.), naktsmītņu un ēdināšanas (lauku tūrisma, viesnīcu un restorānu u.c.), citas biznesa nozares (pārtikas, rekreācijas u.c.) un citu nozaru partneru tīklu Lietuvā un ārzemēs;

–     ir strādājoši kultūras, kultūras tūrisma maršruti (apskates, tematiskie, dabas u.c.), kas piedāvā dažādas kultūras, brīvā laika pavadīšanas formas un veidus;

–     funkcionējoša aktīva komunikācija, publicitāte (strādājoša interneta vietne, sociālie tīkli u.c.);

–     izstrādājumi, produkti un pakalpojumi u.c., kas reprezentē “Baltu ceļu”.

 

Baltu kultūras ceļa koncepcija balstās pārliecībā, ka Baltu kultūras ceļa funkcionalitāti nodrošina veidotāju / īstenotāju un dalībnieku kopīga darbība:

  • Locekļi – pašvaldības; to teritorijās strādājošas kultūras, tūrisma, sabiedriskās iestādes, uzņēmumi un organizācijas; “Baltu ceļa” kultūras un tūrisma resursu valdītāji un pakalpojumu sniedzēji.
  • Partneri – Lietuvas un Latvijas valsts institūcijas, finansiālie un informatīvie atbalstītāji.

 

“Baltu ceļa” darbības stratēģiskās plānošanas jomas:

  • baltiskas izcelsmes resursi, to attīstība un daudzveidība, fiziskā un sociālā vide, infrastruktūra, ērtības un pakalpojumi, tēls un citas saistītās parādības un fakti;
  • baltu izcelsmes resursu vidē esoši citi nozīmīgi (vērtīgi, pievilcīgi) resursi; materiālie objekti un nemateriālie resursi, kultūras parādības (tradīcijas, pasākumi u.c.); to raksturs, stāvoklis, funkcionēšana, infrastruktūra;
  • baltu izcelsmes resursu (to satura, saistīto parādību) aizsardzības reglamentējums, izmantošanas ierobežojumi, resursu izmantošanas un pakalpojumu kvalitātes standarti, administrēšanas, vadības, atbalstošie subjekti (sistēmas), speciālās zīmes, esošie produkti (komerciāli, izglītojoši), finansējums u.c.

 

No Lietuvas tūrisma attīstības 2014.–2020. gada programmas

Lietuvas materiālais un nemateriālais kultūras mantojums ir unikāls un bagāts, tomēr tas netiek pievilcīgi parādīts ārvalstu un vietējiem tūristiem, trūkst kompleksu pasākumu, kas aptvertu vairāk nekā vienu kultūras mantojuma objektu vai izpausmi, radītu mantojuma saturam pievienoto vērtību.

Lietuva pārāk maz izmanto iespējas, kuras varētu sniegt piedalīšanās starptautiskajās kultūras ceļu programmās, – vispirms jau tajās, kuras ir sertificētas vai vēlas saņemt sertifikāciju Eiropas kultūras ceļu institūtā (angl. European Institute of Cultural Routes): Lietuvas piedalīšanās šādās starptautiskās programmās palielinātu citu Eiropas valstu iedzīvotāju interesi par mūsu valsti, uzlabotu Lietuvas kā tūrisma valsts tēlu. Pievilcīgi parādītas kultūras ceļu programmas veicinātu arī iekšējo tūrismu: atklājuši kopīgo dažādu reģionu kultūrā, Lietuvas iedzīvotāji vairāk vēlētos apmeklēt un iepazīt kultūras mantojuma objektus un izpausmes.

Kultūras ceļu programmām būtu pievienotā vērtība arī kā izglītojošiem pasākumiem, kas skolēniem interesanti parāda Lietuvas vēsturi un kultūru, veicina pilsoniskumu un interesi par savu valsti.

Nosakot tēmas, kuras saista Lietuvas kultūras mantojuma objektus un izpausmes savā starpā arī ar ārvalstīs esošiem kultūras mantojuma objektiem, tiks izstrādātas kultūras ceļu tūrisma programmas, kas, piesaistot mārketinga uzņēmumus, tiks prezentētas Lietuvā un ārzemēs.

Ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc kultūras tūrisma un Lietuvas tūrisma resursus, ir mērķtiecīgi propagandēt kultūras tūrisma produktus, kas sasaista vairākas valstis, tūrisma ceļus, veicināt klasteru veidošanos tūrisma nozarē visā reģionā (Baltijā) un kopā parādīt Baltijas reģiona tūrisma iespējas ienākošā tūrisma, it īpaši – perspektīvajos tirgos (Ķīnā, ASV, Japānā). Mērķtiecīgi tiekties pēc līdzdalības Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā un stiprināt sadarbību ar Eiropas un pasaules organizācijām – ANO Pasaules Tūrisma organizāciju, Eiropas Ceļojumu komisiju un citām.

 

Harmoniskas attīstības stratēģija tiek balstīta idejā, ka pašreizējai paaudzei ar savām darbībām ir jānodrošina labāka dzīves kvalitāte sev un nākamajām paaudzēm, tāpēc harmoniskas attīstības ekonomiskajiem, sociālajiem un vides aspektiem ir jāatbilst visu ieinteresēto pušu interesēm: vietējo iedzīvotāju, vietējo kopienu, apmeklētāju, rūpniecības un valdības.

Nacionālajā harmoniskas attīstības stratēģijā uzvērts, ka valsts paredz piešķirt pietiekami daudz līdzekļu materiālo kultūras vērtību saglabāšanai un sakārtošanai. Projekta “Baltu ceļš” īstenošana dos nozīmīgu ieguldījumu viena no būtisko harmoniskas attīstības principu realizēšanā – vērtīga kultūras un vēsturiskā mantojuma atjaunināšanā un saglabāšanā nākamajām paaudzēm.

Tūrisms patlaban ir viena no straujāk augošajām industrijām, bet tūrisma pakalpojumi kļūst par nozīmīgu ieņēmumu avotu daudzās valstīs. No otras puses, tūrisms, tāpat kā jebkura darbība, rada draudus resursu kvalitātei un saglabāšanai, tāpēc orientācija uz ekoloģiskām / videi draudzīgām tūrisma formām kļūst neizbēgama.  Lietuvā ir daudz ekoloģiskajam tūrismam piemērotu teritoriju un objektu, tāpēc nepieciešams aktīvāk veidot ekoloģiskā tūrisma pakalpojumu tirgu, sniedzot inovatīvus pakalpojumus un piesaistot personas, kas vēlas ceļot kājām, ar velosipēdiem, interesējas par dabas un kultūras mantojumu. Raksturojumi, kas atšķir ekoloģisko tūrismu: tiek samazināta ietekme uz vidi, cienīta vietējā kultūra, aktivizētas vietējo iedzīvotāju aktivitātes.

Harmoniska tūrisma attīstība ļauj vietējiem iedzīvotājiem gūt labumu no tūrisma pakalpojumu sniegšanas, reizē saglabājot vietējo kultūras un vides aizsardzības nepārtrauktību, paaugstina ekoloģiski jutīgu teritoriju un dabas mantojuma aizsardzību.

 

“Baltu ceļa” darbība plānota, ievērojot principus:

  • Pieejamība un izpratne. Kultūras mantojuma interpretēšanas uzdevums – palīdzēt saprast kultūras mantojuma vietu vērtību, veicināt sabiedrības izpratni, ka tās nepieciešams sargāt un iesaistīt šādā darbībā.
  • Informācijas avoti. Interpretējamajai un dažādiem sabiedrības slāņiem parādāmajai kultūras mantojuma nozīmei, kas jānosaka, balstoties uz zinātniskiem, pielietojamiem pētījumiem, vai dzīvajai kultūras tradīcijai, ir jābūt skaidri definētai un rūpīgi dokumentētai.
  • Uzmanība pret vidi un kontekstu. Kultūras mantojuma interpretēšanai un prezentācijai būtu jāveicina materiālo un nemateriālo kultūras mantojuma vietu vērtību aizsardzība to dabīgajā vidē, kultūras un sociālajos kontekstos.
  • Autentiskuma saglabāšana. Cieņa pret kultūras vietu autentiskumu jāizrāda, atklājot to vēsturiskā konteksta nozīmi un kultūras vērtības, pasargājot tās no negatīvas noārdošas interpretējamas infrastruktūras iedarbības, apmeklētāju spiediena, neprecīzas vai nepieņemamas interpretācijas.
  • Ilgtspējas princips. Kultūras mantojuma interpretēšanai un prezentācijai ir jāpalīdz ilgtspējīgai kultūras mantojuma vietu aizsardzībai, veicinot sabiedrības izpratni un piedalīšanos aizsardzības darbos, nodrošinot ilglaicīgu interpretējamās infrastruktūras uzraudzību un pastāvīgi pārbaudot interpretāciju saturu.

 

Baltu kultūras ceļš. Stratēģiskie mērķi

 

  1. Veikt Baltu kultūras ceļa zonā esošo kultūras un tūrisma resursu un to kompleksu pētījumus, ar iegūtajiem datiem pamatojot saistītas tematikas un satura interesantās lietas, pakalpojumus, infrastruktūras izveidi.

Mērķi paredzēts sasniegt, ievērojot šādus darbības virzienus un plānojot attiecīgus līdzekļus:

  • Kultūras tūrisma (pakalpojumu un interesanto lietu) Baltu kultūras ceļa zonā koncepcijas izstrāde.
  • Teritorijas un objektu sasniedzamības, pieejamības, sociālās vides izpēte.
  • Teritorijas un objektu administrēšanas nosacījumu izpēte (administratīvās vides izpēte).
  • Objektu kopuma, izvēlēto objektu stāvokļa un infrastruktūras novērtējums.
  • Teritorijas un objektu izmantošanas (eksponēšanas, pasniegšanas) kultūras tūrisma vajadzībām priekšnoteikumu izpēte.
  • Kultūras tūrisma pakalpojumu un ievērības cienīgi lietu sortimenta veidošana: ekspozīcijas, pasākumi, muzeji, demonstrēšana, svētki, ekskursijas, naktsmītnes, ēdināšana, pārvadāšana.
  • Kultūras ceļa produktu administrēšanas modeļu izstrāde.
  1. Saplānot Baltu kultūras ceļu, kurš ietu caur Lietuvu, Latviju, Baltkrieviju, Krieviju, Poliju, savienojot baltu kultūras un dabas objektus, kas atklāj materiālo un nemateriālo mantojumu, iesaistot dažādu nozaru speciālistus, kopienas un institūcijas baltu mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas vārdā.

Mērķi paredzēts sasniegt, ievērojot šādus darbības virzienus un plānojot attiecīgus līdzekļus:

  • Vietējam un starptautiskajam tūrismam nozīmīgu kultūras objektu atlase baltu cilšu reģionos.
  • Objektu pasu sagatavošana, zinātniski-metodiskās bibliotēkas (avotu) veidošana.
  • Tematisko un apskates ekskursiju maršrutu izstrāde, balstoties izpētes datos un zinātniskās rekomendācijās par:
  • objektu dabu: kara lietas, tirdzniecība; baltu ikdiena, sadzīve, ikdienas darbi; ģimenes tradīcijas, kulinārais mantojums; tautas māksla, tautas daiļrade, amati, ornamenti; lauku saimniecību un ciemu arhitektūra; svētki, amatu dienas, tradicionālie kalendārie svētki; folklora, valoda u.c.
  • tematiku (saturu): Baltu kultūras ceļa teritorijai raksturīgās mūsdienu tendences, pilsētas svētki, festivāli, plenēri, literatūras un citu kultūra nozaru izpausmes (prēmijas u.c.); apdzīvotās vietas, ēkas, nocietinājumi; krāsainā metalurģija un juvelieru amats; pasaules uzskats; baltu māksla u.c.
  • ģeogrāfisko, etnisko un administratīvo teritoriju: Lietuva – Latvija, Lietuva – Baltkrievija, Lietuva – Polija, Lietuva – Krievija; aukštaiši, jātvingi, kurši, latgaļi, lietuvieši, prūši, sēļi, skalvji, žemaiši, zemgaļi u.c.
  • infrastruktūru, sasniedzamību, marķējumu u.c.
  • Baltu kultūras ceļa zonā radīto kultūras tūrisma produktu (ekskursijas, pakalpojumi, ievērības cienīgās lietas, informēšanas līdzekļi u.c.) prezentēšana sabiedrībai.

 

  1. Radīt nosacījumus kultūras jomā strādājošo juridisko personu starpreģionu sadarbībai, attīstot kultūras tūrismu, saglabājot un aktualizējot vēsturisko un etnogrāfisko baltu reģionu kultūras mantojumu un kultūras pasākumus, stiprinot vietējās kultūras savdabību.

Mērķi paredzēts sasniegt, ievērojot šādus darbības virzienus un plānojot attiecīgus līdzekļus:

  • Sociāli atbildīgs skatījums uz kultūras mantojumā balstītu tūrismu.
  • Atbildīga kultūras un tūrisma sektoru sadarbība, nodrošinot efektīvu kultūras mantojuma pārvaldību un uzraudzību, izmantojot šīs vērtības tūrismam.
  • Tēla veidošana starptautiskā mērogā.
  • Ekonomiskā un sociālā ietekme uz reģionu.
  • Politiskais atbalsts baltu mantojuma pārvaldībai un uzraudzībai.

 

  1. Nodrošinot Baltu kultūras ceļa funkcionēšanu, koordinējot saistīto organizāciju darbību, izveidojot un atbalstot instrumenta uzdevumus – informēt, pārliecināt, pieņemt – īstenojošo informācijas izplatīšanas sistēmu.

Mērķi paredzēts sasniegt, ievērojot šādus darbības virzienus un plānojot attiecīgus līdzekļus:

  • Informatīvās infrastruktūras radīšana (ekspozīcijas un izstādes, brošūras, sociālie tīkli, mobilie sakari u.tml.).
  • Tādu atbalsta pasākumu izstrādāšana, kas nodrošina lietotāju informēšanu par Baltu kultūras ceļa priekšrocībām, izziņas, kultūras, tūrisma iespējām un uztur pastāvīgu interesi.
  • Produktus un pakalpojumus atbalstošu jaunu ideju meklēšana citu zonā strādājošo kultūras-tūrisma projektu darbībā (saturā).
  • Atbalsta darbību (pārdošanas veicināšana, reklāma, popularizēšana u.c.) finansēšana (kultūras un tūrisma atbalsta fondi, investīciju projekti, atbalstītāji, budžeta asignācijas u.c.).
  • Informācijas (datu) uzbūves, vadības, pieejamības, pasniegšanas (pārdošanas) formu, pasākumu, vietu sagatavošanas, interaktīvās vides un pasākumu (tīmekļa vietnes, informatīvie portāli u.c.) radīšana.

 

  1. Nodrošināt harmoniskas attīstības filozofijas īstenošanu, veidojot augstākas dzīves kvalitātes vidi pašreizējā sabiedrībā un nākotnes paaudžu perspektīvā.
  • Projekta aktivitāšu īstenošana, pieņemtie lēmumi un plānotie rezultāti balstīti ekonomisko, ekoloģisko un sociālo faktoru sinerģijas efektā.
  1. Ģenerēt tūristu plūsmas projekta īstenošanas teritorijā, palielinot baltu kultūras atpazīstamību un izmantošanu tūrismam, radot starpvalstu maršrutu “Baltu ceļš”, vadoties pēc harmoniska tūrisma attīstības principiem un integrējot “Baltu ceļu” Eiropas kultūras tūrisma ceļu kartē.
  • Jaunu, vietējā un starptautiskā tūrisma veicināšanai paredzētu tūrisma piesaistes objektu, kas balstās progresīvos, inovatīvos tehnoloģiskos risinājumos, radīšana projekta īstenošanas teritorijā.

 

Tai yra tinklapio BETA versija – jei radote klaidų ar netikslumų, praneškite mums el. pašto adresu baltukelias@gmail.com
Accessibility